Marts – A.Sakses un grāmatas ‘Pasakas par ziediem’ mēnesis.
Skolēni iepazinās ar informāciju par rakstnieci /PPT/, lasīja viņas skaistās pasakas par ziediem, meklēja šos ziedus dabā, cepa ziedformas cepumiņus, zīmēja, ilustrēja, atstāstīja, klausījās!
Tā skaisti šodien! Ar atmiņām uz ilgu laiku. Tulovas klātienes skolas diena 17.martā bija īpaša – mēs paspējām pamācīties, radoši pastrādāt un arī piedalīties Sv.Patrika dienas parādē Tulovā!
Visu pēc kārtas, vai ne?
Latviešu valodas nodarbībā – par pavasari un Lieldienām:
ievadpiecminūtēs aprunājāmies par pavasari, kādi svētki ir martā – grupu darbs: salikt vārdu, kura grupa to paveiks pirmā /vārdi ‘pavasaris’ un ‘Lieldienas’/;
meklējām pavasara, Lieldienu vārdus vārdu režģī, izlasījām, pārrunājām;
katrs izvēlējās no darba lapas vienu zīmējumu – Lieldienu olu, izkrāsoja to, ielīmēja burtnīcā, pierakstīja, kas redzams uz olas /vista, cālis, tauriņš/;
ievietoja pavasara vārdos divskaņus, bija acīgi un vārdā ‘sniegpulkstenīte’ atrada kļūdiņu, nebija iedrukāts ‘k’, bet tas, redz, palīdzēja atkārtot un pārliecināties, ka paši zina, kā ir pareizi;
kādi kukaiņi mostas pavasarī, vai visi nosauktie ir redzēti arī Īrijā? Tad ierakstīja nosaukumos pirmos burtus.
nodarbības beigās spēlēja Patrikdienas ‘jautājumu-atbilžu’ spēli – komandas darbs, sadarbības veicināšana. Komandas atbildēja uz pieciem jautājumiem, katras komandas katrs dalībnieks ieguva šo svētku mākslīgo ziedu virteni Īrijas karoga krāsās.
Pēc pusdienpauzītes – radošo darbu stunda, gandrīz stunda, jo vajadzēja ātri darboties, lai pēc tam… Jjja! Par to pēc .
Radošo darbu stundā tematiski turpinājām Lieldienu tēmu un veidojām Lieldienu dekoru – olu, kuru katrs izrotāja pēc savas iedvesmas, tā darbu izstādītē varēja apskatīt gan ‘muzikālo olu’, gan ‘olu-influenceri’, gan ‘skaisto olu’! Procesā, protams, pārrunājām par dažām Lieldienu tradīcijām un nolēmām, ka tomēr visgaršīgākā tradīcija ir šokolādes olu meklēšana!
Un! Laiks doties uz Patrikdienas parādes dalībnieku pulcēšanās vietu! Piedalīšanās parādē gandrīz visiem skolēniem bija pirmo reizi, tāpēc dažs nevarēja savu uztraukumu noslēpt . Laika apstākļi šogad patiešām lutināja – nebija LIETUS! Satikām Patriku, satikām arī Sēņu vīriņu /Mushrooms man/ no Codd Mushrooms un sveicinājām viņu! Tas bija skaists piedzīvojums! Tās bija lieliskas emocijas!
Paldies par šo dienu skolēniem un vecākiem!!!
Latviešu valodas nodarbībai izmantots #puikualfabēts materiāls.
17.marts Īrijā ir īpaši svētki – Sv.Patrika diena. Mēs esam daļa no šīs valsts, mēs cienām tās tradīcijas un mums patīk Sv.Patrika dienas svētki un to krāšņā kulminācija – svētku parāde. Skola tajā piedalīsies jau trešo gadu. Izbaudīsim parādes kopības un prieka sajūtu!🇮🇪🇱🇻
Latvieši Sveču dienu svētīja lielās gavilēs un priekos – šajā dienā esot vajadzīgs daudz tērēt un baudīt! Arī citās tautās šo dienu svin kā pāreju no tumšā laika uz priecīgāka un darbīgāka laika nogriežņa iesākšanos.
Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Tā tiek saukta arī par Ziemas Māras dienu, Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Gromnicu. Arī visu februāri latvieši jau izsenis dēvējuši par Sveču mēnesi.
Ticējumi, kas saistīti ar Sveču dienu
Kas šai dienā vairāk tērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs.
Daudz jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un priecīgs.
Sveču dienā nedrīkstēja daudz strādāt, sevišķi sievietes.
Šajā dienā jāvāra bieza putra un ēdot jāliek svece vidū, lai deg.
Svecainē jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas, tad paliek skaisti uz visu gadu.
Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
Sveču dienā lietās sveces iegūst īpašu spēku un deg jo īpaši gaiši un ilgi.
Šajā dienā latvieši lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
Sveču dienā apvārdotās vai baznīcā svētītās sveces sargā māju no vētrām, pērkona, zibens, krusas.
Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Ja kādreiz saceļas pērkons vai vētra, tad Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.
Šajā dienā neiet mežā, lai nevestu čūskas mājās.
Sveču dienā nav brīvu galvu sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.