Dažreiz ir mācību stundas, kad it kā visas puses cenšas, bet, šķiet, ka nav progresa, esi iestrēdzis un viss. Mugura slapja, n-tās metodes un paņēmieni, stress, ka tev nesanāk kaut kas… Izskatās, ka vajag vienkārši apsēsties-nomierināties-padomāt-ievilktelpudziļi, jo:
tas, ka Tavs 5-6gadnieks neraksta, nelasa /Tavs diasporas 5-6gadnieks!/ nav neviena no pusēm nepiestrādātība, vienkārši, skolotāj,
5-6 gadu vecumā diasporas skolnieciņam īstais mērķis NAV:
🤦️lasīt
🤦️rakstīt
🤦zināt visus burtus,
bet gan:
saprast
runāt
nosaukt
atkārtot
un – poētiski, bet – mīlēt latviešu valodu, jo viņam apkārt ir citas valodas – otra dzimtā valoda, kurā viņš kontaktējas biežāk, ir mītnes zemes valoda – arī to viņš izmanto biežāk.
Ja, skolotāj, Tu apzinies, ka veido valodas pamatu, kas varbūt pēc gadiem 1–2 ļaus bērnam runāt brīvi, tad viss notiks pārliecinoši un mierīgi. Jo – tas ir rezultāts, ko nevar mērīt nedēļas, mēneša, vairāku mēnešu laikā. Zinu, ka es pati esmu ‘grēkojusi’ ar pārslodzi saviem 5-6gadniekiem: burti, lasīšana, utt., jo – visi gaida rezultātu! Bet! Mierrrrrīgāk… Mēs visiem vecumposmiem diasporā ‘pielīmējam’ VAJAG! Divdabja teicienu – vajag! To vajag tad, kad skolēns SAPROT latviešu valodu perfekti, tad – jā…
Un, jā, bērni ir tik dažādi! Tāpēc jau ir tik interesanti strādāt skolā!
Es regulāri sevi piespiežu šo visu atkal un atkal padomāt:), bet – eh, skolotāja daba ir tāda, ka 24/7 nevar mierīgi iziet no profesijas!
Lai mums visiem – gan skolotājiem, gan vecākiem, gan bērniem – ir mierīgāks ceļš uz zināšanu rezultātu sasniegšanu, tie būs, noteikti, bet citu dieniņ’!
P.S. Nav izdegšana, es to justu:). Vienkārši – ‘metu’ no datora failiem visas savas programmas, tematiskos plānus, uzdevumu lapas – kalni un kalni -, kas sakrājušies/sakrājušās gandrīz 6 skolas pastāvēšanas gadu laikā… Un tad brīdī saproti, a vai! Viss ģeniālais IR un BŪS viss vienkāršais, un šie faili man vairs nebūs vajadzīgi!
…Arī šis gads ir iesācies paraibi – janvāris ir gan mierīgs, gan satraukts, gan jaudīgs, gan apmulsis…
Ir, jā, daudz darba, arī daudz ideju, domu, taču saproti, ka ne visu var uzreiz īstenot, izdarīt, jo diennaktī ir tikai 24 stundas un tās vajag sadalīt vismaz daļēji godīgi – lai arī ģimenei tiktu… Taču smaidīgie skolēni tampus datorekrānam pierāda to, ka šis ceļš – Diasporas latviešu valodas un kultūras pamatskola – , ko aizsākām gandrīz pirms 6 gadiem, ir labs un pareizs, ka to vajag turpināt.
Arī lapas sekotāju atbalsts ir jūtams katrā ‘patīk’, katrā ‘dalīties’, katrā komentārā. Tas palīdz, jo saproti, ka jums ir noderīgs tas, kas ir mūsu skolas dzīvē, varbūt kādu ideju varat paņemt…
‘Kā? Vai tad, kad tu ej uz skolu un esi skolā, nav jēgas?’
‘Nav, jo tu vari tikai forši sēdēt un paklačoties ar draugiem, bet ne mācīties. Tur nav nekādas jēgas!’
‘Kā Tu domā, vai ir jēga mācīties latviešu skoliņā, jo arī var tikai atnākt un pasēdēt forši, paklačoties…?’
‘Saku taču, ka jēga mācīties ir tad, kad MĀCIES! Uz skolu vispār ir jāiet MĀCĪTIES!’
/gājām lasīt dabas veltes skoliņas sensorkastei, runājāmies par to un šo, šo un to, arī par mūsu skoliņas jēgu vai nē, varējām neiet, protams, bet – VAJAG, jo kaut kur tās dabas veltes jāatrod, izmirkām lietū, nosalām, jo diezgan drēgns laiks šodien, bet – pilnas kabatas ar lapām, zariņiem, kastaņiem un pat dažas ozolzīles atradām – izskatās, ka šeit šis nav ozolzīļu gads, lielam ozolam – dažas tikai redzējām, bet – nav jau svarīgs kvantums, svarīga ir kvalitāte, vienmēr un visur! Arī skoliņā!/
Labi, ka ir video, fotogrāfijas, kas atsauc sajūtas, pajautas, emocijas, atmiņas – skaistas, sirsnīgas, draudzīgas! Skoliņai tādu ir ļoti daudz – jau trīs gadus! Šodiena bija tāda atskatīšanās diena, jo saviļņoja mūsu pirmā mācību gada video, tāpēc mazliet sirsniņā ieskrāpējās tas, ka laiku nevar apturēt, arī bērni skolā nemācās mūžīgi – mācās mūsu skolā, izaug, aiziet tālāk vai arī – kādu laiciņu pamācās, paaugas un tad aiziet tālāk, bet – visi ir vienādmīļi! Es atceros KATRU savu skolēnu! Tāpēc, ka katrā ir ielikta daļiņa manas sirds un degsmes. Lai arī pati pēc tam tukša līdz nākošajai nodarbībai, bet – kā var bez degsmes strādāt! Skatījos skolas pirmā gada video – saskrēja acīs tās nodevīgās tomēr… Kā mēs visi kopā izbūrāmies cauri pirmajam gadam, pirmajam izaicinājumam, kopā mācījāmies un kļūdījāmies! Ar dažiem mēs turpinām arī pēc pirmā gada – nu jau kopā trīs gadus! Sirsnīgi samīļojieni un sveicieni visiem pirmā skolas gada bērniem un vecākiem! Sirsnīgi samīļojieni un sveicieni visiem otrā skolas gada bērniem un vecākiem , un – sirsnīgi samīļojieni un sveicieni trešā skolas gada bērniem un vecākiem!Mums ir paveicies, jo jūs visi esat mums labākie!
Man šodien mans bērns jautāja: ‘Mamma, vai tu zini, ka labs skolotājs ir labi atpūties skolotājs?!’ Un piebilda: ‘Nezini gan. Izskatās, ka nezini…’
Zinu… Pagaidām nesanāk, jo gribas paspēt visu, paspēt vismaz daudz no visa, labi paspēt, interesanti, lai visiem ir interesanti, pašai arī, jo citādi… nav interesanti.
Drīz vasaras brīvlaiks. Mums tas tāds nosacītais. Gan kādu brīdi būs arī ‘drusku atpūties skolotājs’. Un noteikti skolas brīvlaika pusē sāksies dīdīšanās ‘kad tad sāksies jaunais mācību gads?!!!’ un ilgošanās pēc skolēniņiem!
tas, ka Tavs 5-6gadnieks neraksta, nelasa /Tavs diasporas 5-6gadnieks!/ nav neviena no pusēm nepiestrādātība, vienkārši, skolotāj,
saprast
mīlēt
ceļš uz zināšanu rezultātu sasniegšanu, tie būs, noteikti, bet citu dieniņ’!
– janvāris ir gan mierīgs, gan satraukts, gan jaudīgs, gan apmulsis…
visiem par šo ceļojumu kopā!
Pēcpusdienas saruniņa
