‘Pūčulēnu skolas’ pēdējā nodarbība 4.jūnijā bija veltīta grāmatai ‘Staigājošā kāja’! Saule mūs tiešām lutināja /vējiņš gan traucēja – spēlējās ar mūsu darba lapām, aplikācijas papīru, tāds vasarīgi jautrs tas bija/, tāpēc nodarbība notika dabā!

Vispirms mēs raksturojām, kas ir staigājošā kāja, kas ir… dejojošā kāja, kas ir lēkājošā kāja, kas – ātri soļojošā kāja. Tātad – visi pūčulēni pavingroja, padejoja, pastaigāja un tad ķērās pie metamkauliņu spēles – vajadzēja uzzīmēt cilvēku. Skaitījām, zīmējām un runājām! Aizrautīgs darbs un superīgs rezultāts /zīmējumu izstāde nenotika – vējš to sāka veidot pēc saviem pūtieniem/. Pēc – katrs pūčulēns saņēma jauno grāmatu. Atvēra, apskatīja un – jā, šodien bija lielie lasīšanas svētki mums! Iepriekšējā nodarbībā laiks paskrēja ātri un viens darbiņš netika izdarīts – mammu lasīšanas laiks. Tad nu šodien tas bija ieplānots teju vai sākumā – izdevās! Lasīja mammas, lasīja lielākie pūčulēni, lasīja skolotāja. Pajautājiet, kā izvēlējāmies, kuru dzejoli lasīt? Aha, mazajiem bija uzdevums – skolotāja šķir lapas un viņi saka ‘stop!’, kurā lappusē tiek tas ‘stop!’- tajā esošo dzejoli arī lasa! Noklausījāmies dzejoli par niķīgo pulksteni, dzejoli par veļas dienu, dzejoli par jūru, dzejoli par kaktusu un dzejoli par pirkstiņu-švirkstiņu. Pēc tam apskatījām ilustrācijas /uzzinājām, kas ir ilustrācija/ un nosaucām, ko redzam ilustrācijās. Turpinājām mēs ar radošo darbiņu – izveidojām plaukstiņu /lasījām taču dzejoli par pirkstiņu-švirkstiņu!/, kurā ir sirsniņa /griešana, locīšana, līmēšana, zīmēšana/.

Otrā nodarbība mums pagāja svētku noskaņās! Kūciņas un diplomi par ‘Pūčulēnu skolas’ beigšanu! Baloni arī bija, jā, bet – tos mums regulāri pārplaukšķināja vējš… Starp citu, diplomus paši pūčulēni sev izvēlējās, jā, jā! Un ierakstīja arī katrs savā diplomā vārdiņu! Par atmiņu no skoliņas izveidojām puķes, kuras nenovītīs, bet, kas to zin’, sagaidīs arī nākošā gada ‘Pūčulēnu skolu’! Pūčulēns Elmārs šodien bija priecīgs, jo uz pēdējām nodarbībām bija ieradušies trīs viņa vārdabrāļi – pūčulēni Elmāri! Un bija priecīgs arī par to, ka bija atsaucīgas un radošas ģimenītes, kuras svētdienās izvēlējās atnākt uz skoliņu, lai kopā ar bērniem padarbotos un – kaut ko jaunu uzzinātu arī.

Kamēr pūčulēni priecājās par baloniem, puķēm un vienkārši atpūtās, tikmēr mammas rakstīja par Pūčulēnu skolu:

‘BIjām ļoti priecīgi, ka uzaicināji mūs uz tavu skoliņu! Izbaudījām, izpriecājāmies un ļoti jauki pavadījām laiku kopā! Tavas iedotās grāmatiņas ir pamācošas un interesantas. Un, vispār, Tu, Pūčulēn, esi malacis, ka uzdrīkstējies atvērt tādu skolu ārpus Latvijas! Savedi mūs, latviešu bērnus, kopā. Ļoti priecājamies un gaidām nākamo gadu skolā!’

‘Esam ļoti, ļoti priecīgas, ka pievienojāmies. Emīlija katru nodarbību ļoti gaidīja un nekad negribēja iet prom no skoliņas. Paldies par skaistajām grāmatām, paldies par superīgajām nodarbībām, ļoti attīstoši un noderīgi.

Neesam rīta putni, bet bija tā vērts. Pamosties agrāk un atnākt. Mēs esam tā kā pūčulēns Elmārs, bet modāmies un ar prieku gājām uz skoliņu. Vēlreiz liels paldies! Un skolotāja – nu, skolotāja, ļoti jauka, forša, atraktīva, zina, kā iesaistīt bērnus visās aktivitātēs.’

Paldies no mazajiem un lielajiem pūčulēniem, paldies no mazo un lielo pūčulēnu mammām par šīm aizraujošajām tikšanās reizēm ‘Pūčulēnu skoliņā’! Man bija prieks ar jums būt!

PALDIESLNB Atbalsta biedrībapar iespēju diasporas bērniem tikties ‘Pūčulēnu skolā’!

Skolotāja Ingrīda

LNB Atbalsta biedrība

LNB Atbalsta biedrība

14.maijā Pūčulēnu skolas trešā nodarbība, šoreiz tā bija par mušu, kas gribēja būt lidmašīna! Satikāmies šodien, lai kopīgi radoši un aktīvi padarbotos! Mēs atvērām /vispirms pieklauvējām pie grāmatas vāka, pasmaržojām grāmatas lapas – tik svaiga un noslēpumaina smarža!/ vēl vienu grāmatu no ‘Grāmatu starta’ krājumiem, kas mums ir – ‘Muša, kura gribēja būt lidmašīna’. Paskatījāmies, kāda ir Muša – grāmatas varone, parunājām, vai muša var lidot kā lidmašīna, atradām ilustrācijas, kur ir lidmašīnas un lidosta. No plastilīna izveidojām katrs savu skaistāko mušu dažādās krāsās. Šodien pūčulēns Elmārs bija ļoti-ļoti runīgs un aktīvs – uzdeva jautājumus par krāsām, apskatīja visus darbiņus, atzinās, ka dažus krāsu nosaukumus zina tikai angļu valodā un – līdz ar to bērniem bija jāpalīdz pūčulēnam tos nosaukumus pateikt latviski /ja godīgi – Elmārs visus krāsu nosaukumus zina latviešu valodā, bet gribēja pārbaudīt bērnu zināšanas. Tāds, lūk, viltnieks!/. Redz, muša ir Muša, bet mums katram ir savs vārdiņš. Nav godīgi, ja Mušai nav vārdiņa. Izdomājām katrs savai mušai vārdiņu – tā mums radās Hrizantēma, Sarkanā Lielā muša, Baltā muša, utt. Nu un paši arī savus vārdiņus nosaucām, lai mušas zina, kādi vārdi ir to saimniekiem /veidojām minidialogus – Kā Tevi sauc?/Kāds ir Tavs vārdiņš?/ Protams, ka mums bija arī mušu izstāde! Ekselentas mušas izdevās izveidot mūsu radošajiem pūčulēniem!

Pēc tik nopietna darba – izkustējāmies! Kā lido muša? Vai tā lido kā lidmašīna? Visi palidojām! Visi bijām mušas un lidmašīnas, – kā atklājās mazliet vēlāk, kad pildījām līnijošanas lapas – mušas gan varētu lidot kā lidmašīnas! Vēl mēs veicām vienu interesantu aktivitāti – katrs izvēlējās kādu līniju no līnijošanas lapas, gāja priekšā un citiem rādīja /līkumlīkumiem!/, tad tiem citiem vajadzēja parādīt savās līnijošanas lapās – kura līnija tad bija redzama!

Tātad – mums bija muša, kura gribēja būt par lidmašīnu! Tā kā muša tomēr nevar būt par lidmašīnu, bet pasapņot var! Mēs izveidojām papīra lidmašīnu mušai, lai tā var paceļot – palidot! Un izkrāsojām lidmašīnas! Noslēgumā – mums bija lidmašīnu tālāklidošanas sacensības! Visi lidināja savas lidmašīnas /ļoti labi salocītas, jo tiešām tālu varēja aizlidot/! Lidmašīnu sacensībās uzvarēja Marks!

Laiks aizjoņoja krietni tālāk par 40min, nepaguvām vienu jauku uzdevumu izpildīt – bija ieplānots, ka māmiņas mums palasīs kādu stāstiņu par mušu, bet – vēl būs iespēja to izdarīt nākošajā Pūčulēnu skolas nodarbībā jūnijā, kad atvērsim šī brīnišķīgā projekta pēdējo grāmatu!

Un visbeidzot – šodien mums bija ne tikai skolas diena, bet arī Māmiņdiena! Mēs apsveicām mūsu pūčulēnu māmiņas Māmiņdienā /bērni paši izvēlējās, kādas krāsas puķītes viņi uzdāvinās savām māmiņām/

Paldies visiem pūčulēniem un viņu māmiņām!

LNB Atbalsta biedrība

Publicitātes informācija:

‘No mazas sānu ieliņas ik dienu izspraucas 22. autobuss. Katram ceļotājam zināms, ka tas aizvedīs uz pilsētas lidostu. Bet tikai daži zina, ka lidostā dzīvo visuzticamākā lidmašīnu sagaidītāja Muša, kura par lidostu zina teju visu. Un tikai Muša zina par savu sapni – nolaisties kā lidmašīnai uz īsta lidlauka. Vai tas piepildīsies? Lasiet šo skaņu, krāsu, smaržu un sajūtu piesātināto grāmatiņu un uzziniet! Un atcerieties – lidmašīnas iedvesmo!

I. Samauskas grāmatas galvenajai varonei Mušai arī ir sapnis – nolaisties tikpat skaisti, kā to dara lidmašīnas lidlaukā. Muša meklē iespēju šo sapni piepildīt. Tas nav viegli, jāsastopas ar grūtībām, ar sajūtu, kad liekas, sapnis ir zudis uz visiem laikiem. Bet Mušai līdzās ir draugi, kuri iedrošina turpināt iesākto, palīdz saredzēt visā jēgu, vienkārši ir līdzās ar savu atbalstu.’

14.maijā – jau – trešajā ‘Pūčulēnu skolas’ nodarbībā satiksimies ar grāmatu ‘Muša, kura gribēja būt lidmašīna’ un darbosimies tematiski! Kā lido lidmašīnas, kā lido mušas? Kas ir sapnis? Un vēl, un vēl… Vaīiii, cik daudz mums būs jāpaspēj gan izrunāt, gan izdarīt! Bet – būs interesanti!

LNB Atbalsta biedrība