…kad notiek pārmaiņas

Šodien man gribas padalīties ar mazliet īpašām pārdomām… ❤️

Manā Tulovas klātienes skolā tagad ir palikuši tikai divi skolēni. Tas liek justies skumji, domāt par nākotni un jautāt sev — vai mazai skolai vēl ir vieta šajā pasaulē? Vai skolotājs ir izdarījis visu un vēl vairāk, lai skolēni gribētu iet uz šo skolu… Vai tā ir tikai paaudžu maiņa, kas ir neizbēgams process…

Bet, palūkojoties tālāk, izrādās, ka arī citur pasaulē ir skolas, kur mācās tikai daži bērni, reizēm pat viens. Kirgizstānas un Kazahstānas nomaļajos ciematos, kalnu apvidos, kur ikdiena nav viegla, skolas turpina darboties, un skolotāji turpina savu darbu.

Kirgizstānas kalnu ciematā Ak-Šijrakā ir skola, kur atsevišķās sākumklasēs bijuši tikai divi bērni. Kazahstānas Karaobas skolā vienā mācību gadā bija tikai viens pirmklasnieks🤗.

Un tad es domāju — varbūt beigt man pašai klātienes skolas vērtību mērīt pēc skolēnu skaita?.. Varbūt to mērīt pēc tā, cik daudz zināšanu, sirds siltuma, uzmanības un cerību tajā tiek dots katram bērnam?.. Un tas viss tiek dots no sirds.

Arī tad, ja klasē ir tikai divi bērni, skolotājs joprojām ir skolotājs. Arī diviem bērniem ir vajadzīga viņu mazā skolas pasaule, viņu klase, viņu skolotājs un viņu mazās skolas jaudīgums ar aktivitātēm, projektiem, svētkiem.

Šodien tiešām gribu sev atgādināt — maza skola nav mazsvarīga skola. ❤️

Varbūt mēs esam maz, bet mūsu darbam joprojām ir nozīme! ‘Mazs cinītis gāž lielu vezumu!’

#MazāsSkolas #SkolotājaSirds #diasporasskola #Izglītība #KatrsBērnsIrSvarīgs

Atbildēt