2.decembrī 2.klase /B1, B2/ ar skolotāju Ingrīdu: ‘Pirms sākām mācīties jauno tematu ‘Svētku receptes’ – no galvas norunājām skaisto dzejolīti /no Interneta/ ‘Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!’, /izpētījām, kādi ieteikumi ir, lai dzejoli no galvas varētu iemācīties mierīgi un bez lieka stresa/, tad – pārskatījām, vai pareizi norakstīta dotā tautasdziesma, tad atvēra jaunos uzdevumus. Un:
bija ziemas vārdiņu diktāts jeb ‘vingrināsimies vārdu pareizrakstībā: klausies uzmanīgi un arī raksti uzmanīgi!’
strādājām ar decembra lapu – izlasījām dzejolīti, nosaucām ziemīgos vārdiņus, nosaucām attēlā redzamo – noteicām, kāds varētu būt noskaņojums /bēdīgs, jo egle taču smaga!/, vai pie mums ir tādas skaisti baltas ziemas, izpētījām kalendāru – iekrāojām, aizkrāsojām, atradām un nosaucām datumus, skaitījām – cik Adventes svētdienas ir šogad decembrī, runājām, kas ir Advente, ko gaidām Ziemassvētkos /kādas dāvanas un sajūtas/
atvērām mācību grāmatas 4.nodaļu ‘Svētku recepte’ – izlasījām, ko mēs varētu iemācīties
runājām, kas tā tāda ‘baltā pasaka’ – tā raksturo ziemu, izskatījām vārdiņus, vienu vārdiņu arī ‘apskatījām’ google – leduspuķes
ar dotā vārda /ziema!/ pirmajiem burtiem izdomājām kaut ko līdzīgu akrostiham
lasījām Martas un Oto sarunu – tekstu, atbildējām uz jautājumiem, mēģinājām atcerēties, vai arī esam redzējušas savu māju logos leduspuķes.. Nē, pie mums nav tik skaistu ziemu un tik stipra aukstuma…
atkārtojām par lietvārdiem un īpašības vārdiem, strādājām ar to atrašanu tekstā, kuru izlasījām /nolasījām vārdu savienojumos/
iedomājāmies, ka to visu redzam caur loga rūti un nosaucām, izrunājām visus vārdiņus, veidojām vārdu savienojumus /izvēlējāmies lietvārdiem atbilstošus īpašības vārdus/
apskatījām attēlus, lasījām dotos īpašības vārdus un pievienojām tiem atbilstošus lietvārdus
klausījāmies un lasījām tekstu, noteicām, kurai teksta daļai atbilst dotā jautājumu grupa un tad atbildējām uz jautājumiem
atpūtāmies un zīmējām sniegavīru /atcerējāmies, kā veido salikteņus/
bija ziemas vārdiņu diktāts jeb ‘vingrināsimies vārdu pareizrakstībā: klausies uzmanīgi un arī raksti uzmanīgi!’
