5.marts Tulovas klātienes skolā

Atbildēt

Tad nu saņemos garajam Tulovas klātienes skolas lieliskās dienas aprakstam! Eh, mazliet atkal pievīla laikapstākļi… Īrijā jau tā ir – saule/lietus mijiedarbojas minūšu intervālus neskaitot! Tikko sapriecājāmies, ka spīd pavasarīga saule, tā pēc brīža – hops! un ne vairs saule, bet smidzeklītis. Nekas, būs, gan būs kādā skolas dienā arī āra aktivitātes, bet šodien /5.martā/ pavisam čakli un radoši strādājām klasēs, un aizlidoja/aizjoņoja/pazuda! laiks.

Bija… Kā bija? Dienu sākot emocijas paspējām uzzīmēt, dienas beigās – paspējām parādīt! Visi bija smaidīgi, tas nozīmē, ka – laba skolas diena! Starp citu, smiekliņus un pozitīvismu var sadzirdēt/saredzēt arī video. Laimīgi un priecīgi bērni skolā ir labākais skolotāja darba un attieksmes pierādījums. To moderni sauc arī par labbūtību! Nu, lūk, mēs labi /kā?/ bijām!

Skolas mācību mēneša tēma – ‘Latvija un valsts, kurā mēs dzīvojam.’ Protams, arī pavasaris, jo – Īrijā tas ir sācies, neparunāt par šīs zemes puķēm, nepamācīties vai neatkārtot to nosaukumus nevar. Tā sākās latviešu valodas nodarbība pirmsskoliņas grupai, kurā mums mācās centīgi 4, 5, 6-gadnieki! Un mēs patrenējām rociņu rakstīšanai /līnijojām/, tad runājām par pavasari Latvijā un Īrijā, padomājām, kādas puķes te zied pilnā sparā un visur, visur – pie mājām, ceļu malās, pļavu vidū.. Narcises! Krāsojām narcises. Latvijā esot tulpes! Nu, labi, ir, protams, tulpes! Mācījāmies dienas vārdiņus/jautājumus/atbildes: valsts, zeme, Latvija, Īrija, kur tu dzīvo, kur dzīvo ģimene, es dzīvoju/tu dzīvo/mēs dzīvojam, galvaspilsēta, pilsēta, dzimtene, tēvzeme. Noskaidrojām, Latvija vai Īrija ir tēvzeme/dzimtene vecākiem un pašiem! Noklausījāmies J.Petera dzejoli ‘Tēvzeme’ /grāmata ‘Noķer vārdu’/, izrunājām, ko sapratām/uzminējām, ja īsti nesapratām/diagonālā saprašana/. Nākošais uzdevums mums bija – alfabētiņa atkārtošana /burtu nosaukšana/. Šoreiz izmantojām burtu salikšanu no zariņiem. Atļāvu izvēlēties burtiņu no burtiņu čupītes, nosaukt to vajadzēja un visbeidzot – salikt. Grupu darbā likām alfabēta puzli, meklējām zināmos burtus, saucām, ko redzam attēlos, prātojām, vai ir kāds attēls, kas raksturīgs Latvijai/Īrijai.

1./2.klase ar labām un vidējām valodas zināšanām šodien esot ‘valodiski nomocīti’, jo temps, kā teica dažs-labs no klases, esot nosaucams ‘slapja mugura no darba’! Skolotāja Ingrīda domā ‘pa savam’, ka – varēja vēl ātrāk mācīties. Tad tā:

glītrakstīšana /rutīna, bet tā disciplinē un – tik skaisti rindojas burtiņi!/

lasīšana – teksti par Latviju /’Mana pirmā enciklopēdija Latvija’/. Uzmanīgi klausījāmies, jo pēc – bija jāatbild uz sešiem jautājumiem, kādu ciparu metamais kauliņš ‘rādīs’, tāds jautājums gaidīs atbildi. Veicās labi! Visi bija uzmanīgi lasījuši!

noskaidrojām, kas ir province un county Īrijā, kā ir Latvijā. Nosaucām provinces Īrijā /Leinster, Ulster, Connaght, Munster/ un novadus Latvijā – Latgale, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Sēlija.

Noskaidrojām, no kuriem novadiem esam.

Runājām, ka tiešsaistes skolas visas 4 skolotājas nāk no Latgales, tāpēc mazliet vairāk pievērsāmies šim novadam. Skolēni izlasīja uzrakstu uz sk.Ingrīdas krekliņa – ‘Latgalīšu kukne’, noskaidroja, kas ir ‘kukne’, vai atšķiras/neatšķiras latviešu/latgaliešu valodas., ka gribas tādu krekliņu, jo uz tā ir ‘foršs sarkans katliņš’. Turpinot par Latgali – papētījām tikko izdotās Latgales plānošanas reģions grāmatiņas lapas, katrs skolēns izvēlējās lapu un izlasīja, kas rakstīts/savienoja/ierakstīja/krāsoja/meklēja vārdus. Latgales mēnesis skolā būs maijs, tad arī vēl vairāk uzzināsim par šo novadu.

nosaucām galvaspilsētas/Dublina un Rīga/, nosaucām lielākās pilsētas katrā valstī. Pastāstījām, no kurām pilsētām ir vecāki un vecvecāki. Nosaucām, kādās Latvijas pilsētās esam bijuši.

izpētījām Latvijas karti, izlasījām – pēc izvēles – 5 pilsētu nosaukumus, ierakstījām burtnīcās 5 pilsētu nosaukumus.

sākām projektiņu – divu valstu plakāta veidošanu/radošo darbu stundā zīmētais/. Katrs izvēlējās burtu/burtus no vārda ‘Latvija’, uzzīmēja tos, izkrāsoja tos un tad pielīmēja /skat.foto/

Radošo darbu stundas arī bija tematiski veidotas, protams:

pirmsskolas grupa veidoja āboliņa lapu /Īrijas simbols, kas tiek izmantots Sv.Patrika dienas svinībās/ plēstā papīra tehnikā

pirmsskolas grupa veidoja arī pavasara puķi – tulpi /tīšana/

1./2.klase arī veidoja āboliņa lapu, bet 3D formātā

zīmēja Latvijas un Īrijas simbolus.

Radoši strādāja un mācījās arī valodu – papildināja leksikas krājumu ar: āboliņš, simbols, margrietiņa, pīpene.

Starpbrīdī visi dejoja skolotājas Ingas sagatavoto deju! Tad izpildīja marta mēneša skolas prezidenta Augusta uzdevumu: uzzīmēja savu emociju, kā jūtas pēc pirmās stundas! Kopumā… normāli izskatās ’emodžiņi’

Paspēlējām arī ‘krustiņus-nullītes’, ko visi atzina par labu esam!

Pēdējā nodarbībā mums vajadzēja paspēt arī daudz izdarīt! Nodarbība tika veltīta divām aktualitātēm skolā marta mēnesī – Zaļo pirkstiņu projektam un Lasīšanas maratona/Pasaules grāmatu dienai.

Vispirms – Grāmatu dienas lietas! Šoreiz bija citādāks scenārijs. Bērniem ļāvām izvēlēties grāmatu no skolas Grāmatu plaukta. Grāmatas bija nejauši atlasītas un atnestas uz skolu /katrā skolas dienā grāmatu klāsts mainās/. Skatījāmies, pēc kāda principa bērni izvēlas grāmatas! Sanāca arī mazs pētnieciskais darbiņš! Noskaidrojām, ka grāmatu izvēli noteica:

grāmatas vāks /dizains/

grāmatas nosaukums

grāmatas lielums

Pēc tam arī noskaidrojām, kādas tematikas grāmatas interesē mūsu skolēnus! Tās grāmatiņas, kuras izvēlējās, visi paņēma mājlasīšanai!

Un visbeidzot! Mums bija sēšanas darbi! #Zaļiepirkstiņi projekts, ko sākam īstenot kopā ar vēl četrām Īrijas un Ziemeļīrijas latviešu skolām! Pirms sēšanas darbiem mazliet:

parunājām par projektu ‘Zaļie pirkstiņi’

noskaidrojām, ko sēsim un kāpēc tieši to sēsim

parunājām, kas mums no visa, ko sēsim un kas no tā izaug/izaugs, garšo/garšos /redīsi, pētersīļi, kabači-kabaču pankūkas/

izpildījām darba lapu ‘Dārzeņi’ /pie reizes nosaucām visus, kas attēloti. Vismazākajiem skolnieciņiem bija secīgi jāsalīmē bietes un sīpola augšanas cikls/

sasējām, ko kurš izvēlējās

uzzinājām, kas jādara ar podiņiem – jānes mājās, jāskatās, kas no visa sanāks, marta beigās jāfotografē, jāmēra /ja būs sadīdzis tas, kas iesēts/, jāpieraksta/darba lapas būs mazliet vēlāk/.

Ai, jā, brīvbrītiņā vēl spēlējām ‘Kas ir manā somiņā?’ Šoreiz tajā bija konfektes, valrieksti, minicepumu paciņas, sēklu -pētersīļi un patisoni – paciņas!

Paldies! Paldies visiem – bērniem, vecākiem, skolotājiem! Tikai kopā darbojoties tāaaaduuuus kalnus var sagāzt/nogāzt un gāzt, ka nav joka lieta! Paldies par lielisko skolas dienu!