Kāda piepildīta ar zināšanu apguvi, radošajām nodarbēm un kopābūšanu diena bija vakar – 13.februārī – Diasporas latviešu valodas un kultūras klātienes skolā Tulovā!
Abas grupas strādāja vienā telpā, bet tas nemaz netraucēja valodas apguvei, jo – rakstu darbi mums ir diferencēti, valodas aprite telpā – jā, visiem vienā līmenī. Taču šoreiz mums bija mazas mācību procesa niansītes, kamēr skolotāja Ingrīda strādāja ar lielo bērnu grupu pirmajā nodarbībā, tikmēr skolotāja asistente Megija – darbojās ar brīnumkartīšu alfabētu kopā ar mazajiem telpas otrā pusē, viens otram netraucējām.
Ir tā pozitīvā lieta, ka mums šajā semestrī ir mācību grāmatas, tas ir tik ļoti super, jo mācību grāmatās plus papildmateriālos ir viss, ko mums vajag, lai apgūtu mācību programmu. Sākām /7+g.v.grupa/ ar alfabēta nosaukšanu /vienam bērnam ir C1 līmenis, pārējiem – A0, A1, bet – visi kopā burtus nosaucām ātri jo ātri. Tad mēs mācījāmies par ‘Tie esam mēs’ – lasījām, runājām, atbildējām uz jautājumiem, izveidojām sava vārda karti, skaitījām burtus savos vārdos, salīdzinājām – kādi kuram ir un vai otra vārdā arī kāds no tiem ir, stāstījām par Martu /salīdzinājumi, to pareiza izvēle attiecīgi attēliem/, stāstījām par sevi., rakstījām burtu Zz, izpildījām uzdevumus ar burtu Zz. Uzrakstījām/uzzīmējām ‘Mīlestības dzēriena recepti’, kur minēts, ka jāizmanto īpašības, kuras visaugstāk vērtē savos mīļajos, piem., 1glāze sirsnības, 3 ēdamkarotes miera, utt. Pie reizes iemācījāmies – kas ir glāze, tējkarote, ēdamkarote, saujiņa. Mazo bērnu grupiņa vispirms izpildīja Aa, Āā burtu lapas – rakstīja tos, izpildīja uzdevumus, kas doti, krāsoja Sirsniņdienas attēlu, papildināja leksikas krājumu ar alfabēta brīnumkartītēm kopā ar skolotāja asistenti Megiju.
Pēc pusdienu pārtraukuma – turpinājām ar sirsniņām. Jā, jā, jo – mums patīk svinēt Valentīndienu jeb Sirsniņdienu, tāpēc arī radoši padarbojāmies – izkrāsojām atslēgu piekariņus sirsniņveidīgos, izkrāsojām auduma sirsniņas /visi bija ļoti radoši dizaineri/, padarbojāmies ar ebru mākslu /sākumā, visi bija nepacietīgi, jo gribēja ātrāku rezultātu, sanāca mazliet labi, bet pēdējie ebru darbi izdevās ļoti skaisti/.
Sirsnīgākais brīdis bija tas, ka bērni sirsniņas, ko izkrāsoja – uzdāvināja savām mammām un ģimenei kopā. Tas bija tik mīļi, tik skaisti.