Pūpolu svētdiena, arī palmu svētdiena, ir kristiešu svētki, kas vienmēr iekrīt svētdienā pirms Lieldienām. Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus. Tā kā Latvijā palmas neaug, bet ap Lieldienām zied tieši pūpoli, tad iegājies, ka Latvijā šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu. Tajā tiek piekopta tradīcija, kurai, iespējams, ir pagāniskas saknes – simboliska pēršana ar pūpoliem. Katoļu baznīca šajos svētkos rīko palmu procesijas un iesvēta palmu zarus (arī lauru un eļļas koku zarus vai vītolu pūpolus), kas vēlāk tiek izdalīti cilvēkiem, lai pasargātu tos no ļaunuma un nelaimēm. Līdzīgi rīkojas arī pareizticīgie. Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai cilvēks ar savu būtību stāv aiz tā, ko runā. Latviešiem ir vairāki ticējumi, kas darāms pūpolsvētdienā. Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības tiem ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi. Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: “Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols,sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!” Varot arī teikt: “Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā, veselība iekšā!” Tad šie nopūpuļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani!Ja kādam cilvēkam grib vēlēt labu, tad tas ir Pūpolu svētdienas rītā jānopūpulo skaitot: “Pūpulu, pūpulu, apaļš kā pūpols; veselība iekšā, slimība laukā”, tad tas cilvēks būs vesels un stiprs. Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem, lai blusas nekož. Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās, tad dzīve ejot visu gadu labi. Zirņi vai pupas ir tradicionāls Pūpolnīcas ēdiens, tāpat putra ar sviesta sauli vidū, miežu un zirņu putra vai apaļa maize. Pūpolsvētdiena ir laiks, kad saimniece bija taupīga, jo Pelnu dienā pannu nolika uz krāsns, taupot visus produktus Lielajai dienai. Tas nozīmēja, ka Pūpolsvētdienā cienasts bija visai pieticīgs, gaidot Lielās dienas svētkus pēc nedēļas. Lai jums laba Pūpoldiena!