Sirsnīgi. Vairs nesūdzēšos par laiku:), tas tāpat – ir un nav, un kur palika?:) Bet nu – tempā un labi pastrādājām. Par septembri, par rudeni, par augļiem un dārzeņiem, tad teikumu veidošana bija, pamata un kārtas skaitļa vārdus nejauši:) iepinām visā mūsu mācībā, jaunos burtiņus augļu un dārzeņu nosaukumos skaitījām, dzejolīti mācījāmies – kā nu kurai patika: skolotāja to norunāja/parādīja, Lauriņa to nodziedāja/parādīja, multenīti /multfilmu/ noskatījāmies, dziesmiņu par “labrīta” teikšanu rudenim noklausījāmies. Galvenais, ka atgriezeniskajā saitē uzzināju – Lauriņa jutusies šajā nodarbībā labi, tad jau – bija vērts un prieks strādāt man arī! Paldies par šo nodarbību abām – Lauriņai un viņas mammai! Lai rudens iekrāso tos kokus, kas aiz loga, tik košās krāsās, lai pietiktu visu lietaino un pelēcīgo dienu izdaiļošanai!Starp citu, mums abām nepatīk tumšie mākoņi, toties – Lauriņai nav bail no negaisa un pērkona, bet skolotāja ir gatava pat skapī noslēpties, kad tas ir ārā