Tās Raiņa rindas par stiprumu un tautas būšanu… Negribas, lai būtu pravietiskas… Zinu vienu – to, ka šis puisis /viņš ir 10 gadus vecs, pilnīgi brīvprātīgi, starp citu, jo ir bijuši komentāri, ka mamma piespiež visas latviskās lietas darīt! Nēee, mamma audzināja un audzina tā, ka latviskās lietas ir ikdiena!/ vienmēr nesīs sevī latviskumu!

Šodien uzkāpām #Blackstairsmountain /mamma fotografē, tētis aizkadrā, vecmāmiņa mājiņās tur īkšķīšus, ja būtu spēks un veselība arī viņa kāptu kopā ar puiku/ par godu savām un mūsu senču saknēm Latvijā /4.maiju svinējām, visus tautiešus aicinājām, bet…/, cienot tos, kuri izveidoja Latviju, kuri atjaunoja brīvu valsti! Neskatoties ne uz kādām politiskajām lietām – mums tā vienmēr būs tēvzeme!

Paldies, protams, manai ģimenītei. Atbalsts ir vienmēr. Tas nav darbs, mīļie, saglabāt sevī latvietību, savu kultūru, nodot to bērniem. Tā ir ikdiena, tas ir organiski un vienkārši. Tik vienkārši – runājiet ar saviem bērniem latviski! Viss. Lai var saprasties ar /kaut vai, ja citur neredzat jēgu savai dzimtajai valodai – dzirdēts/ omītēm un opīšiem, kas vēl ir Latvijā. Ar viņiem nevajag par divdabja teicieniem un teikumu veidiem, un līdzskaņu mijām runāt! Ar viņiem vajag vienkārši runāt! Tā ir dzīvā valoda, kas rit. Bet divdabja teicienus un teikuma veidus bērni iemācīsies skolās pēc tam, kad sapratīs vispār valodu! Lai skaists maijs!

Mums bija un – nu arī pieder – šis notikums!