Diasporas Latviešu valodas un kultūras skola/Diaspora Latvian language and culture school
7-11g.v.Lillā grupas vairākums 2.oktobrī rudenīgi apslimuši, tāpēc – novēlēsim viņiem ātrāk atveseļoties un skriet rudenī iekšā. Droši vien visiem, kas šoreizīt nebija – būs interesanti paskatīties, kā mums ar tiem, kas bija – īsti gāja.
Šodien sākām mācīties 2.tēmu pēc programmas – Kāds es esmu? Mans ķermenis, mans apģērbs. Un arī – par rudens lietām pamācījāmies. Nodarbības sākām ar eTwinning projekta “Rudens manā valstī” iepazīšanu – paskatījāmies, kādus darbus ir iesūtījuši projekta partneri, kādus radošos darbus pilda rudenī, kas ir šis projekts, kādas valstis piedalās. Tad ClassFlow platformā:
nosaucām tik īpašību par sevi, cik ziedlapiņu rudbekijā
apskatījām doto attēlu par ķermeni – nosaucām ķermeņa daļas
nosaucām ķermeņa daļas arī izmantojot skaitļa vārdus – divas acis /mācījāmies – acs/acis., auss/ausis – pareizrakstību/
savienojām dotos ķermena daļu nosaukumus ar dotajiem attēliem
veidojām vārdu savienojumus – skaitļa vārds un lietvārds /ķermeņa daļas nosaukums/, nosaucām pazudušos burtus
mācījāmies apģērbu un apavu nosaukumus, izmantojot jautājumus – veidojām atbildes ar gan/gan, un, man ir, bet nav
no dotās apģērbu kolekcijas nosaucām sev vismīļākos apģērbus
parunājām par apģērbu krāsām, kādas ir vistīkamākās /skolotājai – rudzupuķu zilā un lillā, un melna., Ivanam – lillā un melna/
pildījām uzdevumu sapucēt savu skolotāju tādā apģērbā, kādā viņa Skolotāju dienas pasākumā izskatītos skaisti
Pēc starpbrīža turpinājām par rudeni:
izpildījām radošo darbiņu – izveidojām trendīgu rudens koku
izlasījām pasakas “Kā gandrīz neatnāca rudens” fragmentu, padomājām – kas tāds varēja notikt., nolēmām, ka rudens bija kļuvis slinks
atradām, kas visiem četru gadalaiku rūķiem ir raksturīgākais
izlasījām dotos teikumus par rudeni, izvēlējāmies trīs teikumus no tiem un ierakstījām burtnīcā
veidojām mutisku attēla aprakstu bez skolotāja jautājumiem – izveidojām stāstījumu par šīs nodarbības tēmu
Diezgan daudz mēs izdarījām.
Un par to ir jāpateicas čaklajiem/čaklajam skolēniem/skolēnam un, protams, supermammām, kas vienmēr ir rokas stiepiena attālumā, lai palīdzētu.
