Vispirms mēs raksturojām, kas ir staigājošā kāja, kas ir… dejojošā kāja, kas ir lēkājošā kāja, kas – ātri soļojošā kāja. Tātad – visi pūčulēni pavingroja, padejoja, pastaigāja un tad ķērās pie metamkauliņu spēles – vajadzēja uzzīmēt cilvēku. Skaitījām, zīmējām un runājām! Aizrautīgs darbs un superīgs rezultāts /zīmējumu izstāde nenotika – vējš to sāka veidot pēc saviem pūtieniem
Otrā nodarbība mums pagāja svētku noskaņās! Kūciņas un diplomi par ‘Pūčulēnu skolas’ beigšanu! Baloni arī bija, jā, bet – tos mums regulāri pārplaukšķināja vējš… Starp citu, diplomus paši pūčulēni sev izvēlējās, jā, jā! Un ierakstīja arī katrs savā diplomā vārdiņu! Par atmiņu no skoliņas izveidojām puķes, kuras nenovītīs, bet, kas to zin’, sagaidīs arī nākošā gada ‘Pūčulēnu skolu’! Pūčulēns Elmārs šodien bija priecīgs, jo uz pēdējām nodarbībām bija ieradušies trīs viņa vārdabrāļi – pūčulēni Elmāri! Un bija priecīgs arī par to, ka bija atsaucīgas un radošas ģimenītes, kuras svētdienās izvēlējās atnākt uz skoliņu, lai kopā ar bērniem padarbotos un – kaut ko jaunu uzzinātu arī.
Kamēr pūčulēni priecājās par baloniem, puķēm un vienkārši atpūtās, tikmēr mammas rakstīja par Pūčulēnu skolu:
‘BIjām ļoti priecīgi, ka uzaicināji mūs uz tavu skoliņu! Izbaudījām, izpriecājāmies un ļoti jauki pavadījām laiku kopā! Tavas iedotās grāmatiņas ir pamācošas un interesantas. Un, vispār, Tu, Pūčulēn, esi malacis, ka uzdrīkstējies atvērt tādu skolu ārpus Latvijas! Savedi mūs, latviešu bērnus, kopā. Ļoti priecājamies un gaidām nākamo gadu skolā!’
‘Esam ļoti, ļoti priecīgas, ka pievienojāmies. Emīlija katru nodarbību ļoti gaidīja un nekad negribēja iet prom no skoliņas. Paldies par skaistajām grāmatām, paldies par superīgajām nodarbībām, ļoti attīstoši un noderīgi.
Neesam rīta putni, bet bija tā vērts. Pamosties agrāk un atnākt. Mēs esam tā kā pūčulēns Elmārs, bet modāmies un ar prieku gājām uz skoliņu. Vēlreiz liels paldies
Paldies no
PALDIES
Skolotāja Ingrīda
