Saulepriecēja, dažbrīd mākonīši rādīja dusmīgus vaigus /būs, nu būs lietus…/ bet – nēeee, viss bija lieliski, tiesa – skolas dienas beigās sāka līt, bet tas bija mirklīgi. Tikpat mirklīgi pagāja/paskrēja/pajoņoja arī mūsu skolas diena.
Sagaidījām visus skolnieciņus un vecākus ar piestāšanu pirmajā salā /redz, lai nokļūtu Zināšanu zemē, vajadzēja kuģot, laivot, jahtot, kāds nu kuram labāk patika iedomātais ūdens transporta veids, pa Zaļo okeānu – Forward Steps dārzu un piestāt deviņās salās/. Tā saucās Ābolu sala. Katrs saņēma garšīgu ābolīti, lai būtu vitamīni uzsākot jauno skolas gadu, nosauca savu vārdiņu un devās uz Zaļā okeāna krastu, lai sagaidītu pārējos ceļotājus..
Otrā sala bija Medību sala. Te nu visiem palīdzēja vējš, kurš izraisīja balonu spridzināšanos, vecāki pūta un pūta balonus, bet vējš tieši šajā salā bija visstiprākais – spridzināja un spridzināja balonus, taču dažiem ceļotājiem paveicās – viņi varēja ‘saspridzināt’ citu ceļotāju balonus un tikt pie saldām balviņām. Kad nu tik spridzīgi tika atklāts skolas gads, tad devāmies uz trešo salu – Konfekšu salu. Konfekšu sala sagaidīja ar, protams, konfektēm. Katrs paņēma tik, cik būtu labi un – tad vajadzēja pateikt tik teikumu par sevi, cik konfekšu ir rociņā. Uzzinājām viens par otru mazliet un devāmies uz… ceturto salu. Tās nosaukums ‘Noslēpumainās somas sala’. Neviens nezināja, kas ir somā, bet visi drosmīgi – neskatoties – izvilka no somas kaut ko. Tas ‘kaut kas’ bija skolai noderīgas lietas – burtnīcas, zīmuļi, dzēšgumijas, u.c. Mazliet papriecājāmies, ka nekas brrriesmīgs tomēr nebija Noslēpumainās somas salā, tad devāmies uz Jautājumu salu. Citam tika sarkans balons, citam – zils, citam – gaišzils. Un tad sākās latviešu valodas eksāmens. Palīdzēt saviem skolnieciņiem devās arī mammas, jo vajadzēja atbildēt uz jautājumiem, kas atradās balonā. Atkal skanēja balonu spridzināšana un arī atbildes uz jautājumiem. Pēc nokārtotā /diezgan veiksmīgi/ eksāmena mūs sagaidīja Ātruma sala. Pa kastaņu zigzagceļu vajadzēja nokļūt līdz koka zariņiem-šķēpiem, tad to/tos aizmest tik tālu, cik vien iespējams. Te nu mums bija visātrākie un ‘vistālākšķēpusaizmetušie’ – Augusts un Saša, mēs visi viņiem sarīkojām aplausu vētru.
Viskrāsainākā bija ‘Krāsaino burbuļu sala’ – pūtām tik daaaaudz un tik krāsainus burbuļus, lai tikpat krāsains un viegls /kā burbulīši/ būtu mūsu skolas gads.
Bet, protams, bez dāvanām tādā svētku dienā nevar. Tāpēc katram skolnieciņam tika uzdāvināts personificēts /ar vārdiņu/ skolas maisiņš ar skolas logo, nosaukumu un skolas piederumiem – mapīti, burtnīcu un zīmuli. Īpaša dāvana sagaidīja Marku. Visu vasaru dāvana gaidīja, kad tiks pie sava īpašnieka. Pagājušā mācību gada izskaņā notika skolas glītrakstīšanas konkurss, kurā piedalījās gan mūsu tiešsaistes skolas, gan klātienes skolas skolēni. Un Marks mums bija trīs glītākrakstošo skaitā.
Kad gandrīz jau zaļais okeāns bija izbraukts krustām-šķērsām, tad mazliet vajadzēja atpūsties un pabaudīt kādu gardumu. Bet arī šeit, protams, uzdevums. Jāatrod gardumiņš ar sava vārda pirmo burtiņu. Ceļotāji domāja ‘beidzot varēs piestāt Zināšanu zemes krastā’, bet – vēl nē!
Pa ceļam gadījās Fotografēšanās sala. Tik daudz sirsnīgu smaidu un emociju vienviet!
Un, jā, tad tomēr izdevās piestāt Zināšanu zemes krastā, ieiet šīs zemes galvenajā mājā – skolas telpās un pastrādāt vēl. Salas nosaukums ‘Burtu sala’. Visi sameklēja sava vārda burtiņus un salīmēja pareizā secībā.
Visiem skolēniem un vecākiem nopaldies par šo krāsaino un poztīvo dienu!
Paldies nomūsu skolas radošajam kolektīvam – Ingai, Megijai.
Lai jaudīgs, krāsains, radošs, sirsnīgs, draudzīgs mums visiem skolas gads!
