2.klase /Ēģipte, Anglija/ ar skolotāju Ingrīdu šodien /13.novembris/ strādāja svētku noskaņās /protams-protams, viss novembris mums ir skaisti sarkanbaltsarkans un arī skoliņās – gan tiešsaistes, gan klātienes – svētku sajūtai ir jābūt/. Proti, nodarbību plānojums – divās daļās, pirmā – pēc programmas, otrā – pēc programmas un papildu tematika. Kāda ir mūsu papildu tematika novembrī – skaidrs
Tēma – Kāds es esmu. Ko ēd mana ģimene, ko es ēdu. Dārzeņi un augļi. Svētki.
Sākām ar atkārtojumu par rudeni un izpildījām uzdevumu, kas notiek ar koku četros gadalaikos – koka plaukšanas, ziedēšanas, nobriešanas, gatavošanās ziemai, ziemas atpūta – cikls.
Mācījāmies par ēdienreizēm, kad diennakts laikā ir ēdienreizes., jautājumu uzdošana un atbilžu veidošana par – kad brokasto, utt. Parunājām par ēdieniem. Dārzeņu un augļu aplī izvēlējāmies divus zaļus-divus sarkanus-divus dzeltenus-divus oranžus augļus/dārzeņus un to nosaukumus izrunājām, ierakstījām burtnīcās. No augļu un dārzeņu lapas izvēlējāmies tos piecus, kurus ielikām savā kastē, paskaidrojām, kāpēc tieši šos augļus/un-vai/dārzeņus ielikām kastē /sanāca tāpēc, ka visi garšo./
Pagatavojām virtuālos krāsainos dārzeņu salātus, vispirms noskaidrojām, kas ir kurš dārzenis – kā izskatās, lai būtu tiešām zināms. Akcents šajā uzdevumā bija – darbības vārdi gan nenoteiksmē, gan tagadnes formā plus lietvārdi. Sagriezām, sasmalcinājām, pielikām, samaisījām – salāti sanāca. Veicām mutisko aptauju par dārzeņu un augļu pirkšanas biežumu., stāstījām, kādus ēdienu visbiežāk gatavo mājās /karbonādes, plovs, zupas/.
Mēģinājām paspēlēt lomu spēli Produktu veikalā un nopirkt produktus dārzeņu zupai, arī – otrajam ēdienam.Izrunājām par ēdienu garšām /sāļi, saldi, skābi/ un ēdienu sarindotību – deserti, otrais ēdiens, pirmais ēdiens /pamatēdiens, utt./, protams, ka garšo saldi ēdieni un, protams, ka tie ir deserti. Izpildījām skaņas-burta uzdevumu – augļu nosaukumos noteicām pirmo burtu un tā skaņu.
Nu ja, tad bija starpbrīdis. Atpūtāmies un – turpinājām ar svētku tematu. Latvijai šogad – 103 gadi. Spēlējām Kahoot spēli ar 20 jautājumiem par Latviju, citam veicās labi, citam – ne tik, bet nav jāsatraucas, jo vienmēr var pamācīties klāt kaut ko tām zināšanām, kas jau ir. Tā ka – viss kārtībā. Šoreiz nekrāsojām karodziņus, bet pievērsāmies vēl vienai nopietnai tēmai, kas, protams, ir arī saistīta ar svētkiem – latvju zīmēm, simboliem. Redz, katram latvietim ir jāzina vismaz 20 simboli un – ko tie nozīmē. Pēc šīs dienas nodarbības – mēs patiešām zināsim četru simbolu nozīmi un izskatu – Jumis, Auseklis, Aka, Zalktis. Zīmējām, izrunājām. Apskatījāmies Lielvārdes jostas attēlus, Lielvārdes jostā var atrast visas zīmes., Lielvārdes josta ir viens pamatīgs Latvijas simbols.
Kaut arī latviešu tautai arī svētku dziesmas ir ļoti skumīgas, tad tomēr var atrast arī kādu modernu dziesmu, kuras tekstā ir saglabāts vēstījums par tradīciju, simboliem – Pērkons, Daugava, Saule, sarkanbaltsarkanais. Jā, tā ir ‘Bermudu divstūra’ dziesma ‘Sarkanbaltsarkanais’. Nobeigumā – varēja noklausīties skolas akcijai ‘Lasīsim Ojāra Vācieša dzeju’ iesūtīto dzeju, ko ierunājusi – kopā ar vēlējumu – skolotāja Mārīte Bikovska no Latvijas, šis dzejolis bija gan par godu Latvijas dzimšanas dienai, gan arī par godu dzejniekam Ojāram Vācietim, kuram tieši šodien būtu apritējuši 88 gadi.. /dzejoļa videoieraksts atrodams skolas Facebook lapā/.
Paldies par labo darbu nodarbībās, lieliskas sajūtas
Paldies vecākiem par klātbūšanu rokas stiepiena attālumā, paldies par atbalstu
Skolas darbību līdzfinansē:
Latviešu valodas aģentūra / Latvian Language Agency
Izglītības un zinātnes ministrija
